Cirkā esmu bijusi vienreiz. Un tad arī pirms gadiem
četriem – jau pilnīgi saprātīgā vecumā. Tomēr gadiem ejot, nepamet sajūta, ka
palaista garām tā karuseļu tipa burvība. Ar priekā un izbrīnā mirdzošām acīm
un pēcāko gardumu. Nu piemēram, cukurvati.
Tieši šāda sajūta pārņem ikreiz, kad savās dienas gaitās
steidzos garām „Zilonītim”. Kafejnīcai pašā Rīgas centrā – Merķeļa ielā 4. Tieši
pie/zem Rīgas cirka.
Tomēr ikviens karuselis kādreiz sarūsē, bet cirks – „aizaug”
. Šarms izzūd. Un mūsu komanda ir ciešā
pārliecībā, ka arī „Zilonītis” aizgājis mazā nebūtībā kopā ar pašu cirku.
"Tomēr ikviens karuselis kādreiz sarūsē, bet cirks – „aizaug”"
Bet šeku reku, esam pilnīgi kļūdījušies!
Ārā zeme griežas kopā ar debesīm ( ko tagad grūti
iedomāties, jo esmu novilkusi šo ierakstu līdz pēdējam brīdim) . Uz skatloga
uzraksts vēstī, ka šeit kādreiz bijušas pieejamas kompleksās pusdienas. Vēlāk sapratīsim,
ka nu jākomplektē pašiem.
"Ir arī diskobumba. Pilnīgs cirks!"
Ienākot siltumā, briļļu stikli vienā momentā aizsvīst.
Vienīgais, ko paspēju pamanīt, ir zilonis, kas stāv pretim ieejas durvīm.
Migliņā, mūzikas uzsvaru pavadītas, šaudās dažādas gaismas. Tās sasinhronizētas
ar līmeņiem. Kad stikli atsvīduši, saprotu, krāsainās gaismas nav vienīgais mirdzums telpā. Ir arī diskobumba. Pilnīgs cirks!
Ātri ieņemam vienu no tukšajiem galdiņiem. Kamēr stāvēsim
pie bistro tipa letes, visi pārējie galdiņi ātri aizņemsies.
Pie letes izvēlamies ēdienu. Izvēle starp kartupeļu biezeni,
rīsiem un veselu kaudzi dažādiem gaļu veidiem. Mūsu izvēle šoreiz - gan kartupeļu biezenis, gan rīsi. No
dažādajiem gaļu paveidiem – karbonāde ar sieru un gulašs. Tiek testēti arī
salāti, ko šī kafejnīca piedāvā plašā izvēlē. Mums – kāpostu un tradicionālie
tomātu/gurķu/krējuma.
Kad visi samaksājuši, dodamies pie galdiņa. Pārspriežot cenas
saprotam, veģetārietim vai cilvēkam ar mazu kuņģi šeit ēst ir pat ļoti
izdevīgi. Rīsi ar dārzeņiem, kas, izskatās pēc tiem, ko var atrast
saldēto produktu vitrīnās lielveikalos, un kāpostu salāti par 1,13 Ls. Ļoti
lēti un labi. Un garšīgi! Ļoti pieņemama izvēle vietai uz vienas no
trauksmainākajām ielām pašā Rīgas centrā.
"veģetārietim vai cilvēkam ar mazu kuņģi šeit ēst ir pat ļoti izdevīgi."
Tomēr, pārspriežot gaļas izvēli, visi ātri vien viļamies.
Gan karbonādes, gan gulaša sagriezšanai prasās aizskriet pēc zāģa. Neviļus prātā
iešaujas banāls joks/jautājums, vai Rīgas cirkā ir burvju mākslinieks un vai
viņš izpilda tos „sazāģēsim cilvēkus uz pusēm” trikus? Atgriežoties pie cenas –
porcija ar gaļu pārsniedz 3 Ls. Viss ir uz svara, tomēr divi lati par gaļu vien
šķiet nedaudz par sālītu. Jā, un arī tā gaļa bija nedaudz par sasālītu.
"divi lati par gaļu vien šķiet nedaudz par sālītu. Jā, un arī tā gaļa bija nedaudz par sasālītu."
Kas ir forši? Forši ir tas, ka interjers ir ļoti tīrs
kārtīgs un remontēts. Pie sienām stāv gleznas. Viena no tām - lielformāta izmērā. Dažiem apetīti rosina romiešu tipa sieviete,
kas vaļīgi sapinusies palagos.
Notiesājuši maltīti nesteidzamies prom. Lai gan fonā skan
radio, kas nenosauc savu nosaukumu un neskan man līdz galam pazīstamā valodā,
šeit ir kaut kā tā mīlīgi.
Visi (!!!) ļaudis pie apkārtējiem galdiņiem malko kādu
grādīgāku dzērienu. Droši vien, lai labāk sagremotu ēdienu. Mūsu galdiņš šoreiz izņēmums. Nezinājām, ka
šeit tāda tradīcija. Varbūt nākamajā reizē.
Šai vietai ir sava auditorija.Ik pa brīdim kāds ieveļas.
Paņem „vienu”. Sasveicinās ar kādu no galdiņiem un patiešām jauko sievieti aiz
letes, un pēc septiņām minūtēm ir prom. Darbos. Un sieviete aiz letes patiešām
bija ļoti jauka.
Atgriežoties pie tās sākuma bērnu tematikas. Iespējams, ka
šī tomēr nav īsti bērniem domāta vide. Tas tā no malas skatoties.
Tātad rezumējot –„ Zilonītis’’ tur savu spožumu. Bet cirks?
Šķiet, ka būs jāaiziet novērtēt. Nokasītais uzraksts par kompleksajām pusdienām
tiešam ir spēkā. To šeit nav, bet ir pietiekami pieklājīga izvēle. Ja atsakās
no gaļas, šeit pavisam mierīgi var paēst par nedaudz vairāk kā 1 Ls. Tas Rīgas
centram ir pat ļoti pieklājīgs rādītājs. Ar trīskāršotu cenu jārēķinās, ja gribās
pacietu gaļu. Interjers ir tīrs un labā kompānijā pat nedaudz mīlīgs.
Auditorija, kas kontrastē ar lielformāta gleznām rada komisku noskaņu. Domāju, ka šeit ikviens var atrast draugu.
Šeit visi ir pazīstami.
Un labākai kuņģa darbībai šeit ikviens zina, ka kaut kas
stiprāks ir tieši tas, kas vajadzīgs!
Zilonītis diezgan spoži spīd. Kā saulīte vakar un šodien.
Zem konstrukcijas,
L.
P.s. Bildes arī bija, bet esmu tās vispārējā haosā kaut kur nozūmējusi.
Bez bildēm tiek meklēts arī labākais un pārredzamākais risinājums blogam. Lai visiem ērti. Tāpēc esiet pacietīgi un gaidiet jaunus bloga paveidus un ierakstus.
Skatīt lielāku karti